DU LPI pētnieks Dr. hist. Tālis Pumpuriņš 2012.gada 16. un 17. martā Maskavā piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē „Muzeja priekšmeta arheogrāfija”. Konferenci organizēja Krievijas Valsts Humanitārās universitātes Filoloģijas un vēstures fakultātes Humanitāro zinātņu teorijas un vēstures katedra, šīs pašas universitātes Mākslas vēstures Muzeoloģijas katedra un Krievijas Kulturuloģijas institūta Muzeja enciklopēdijas sektors. Konferencē piedalījās muzeju speciālisti, pētnieki un augstskolu pasniedzēji no Krievijas muzejiem un pētniecības iestādēm, kā arī no Ukrainas, Polijas un Latvijas.
Konferencē apsprieda plašu jautājumu loku, kas galvenokārt fokusējās uz muzeja priekšmetu zinātnisku aprakstīšanu un prezentācijas formām. Konference norisinājās četrās sekcijās. Tās noslēgumā bija „Apaļā galda” diskusija. Konferences tēzes izdotas gan iespiestā krājumā, gan pieejamas elektroniskā veidā.
T.V.Pumpuriņa referāta tēma bija „Cēsu muzeja pieredze Latvijas valsts karoga vēstures materiālu komplektēšanā, izpētē un popularizēšanā”.. Referents uzstājās ēkā, kas lielā mērā saistās ar Latvijas karoga izveidi. Krievijas Valsts Humanitārās universitātes kompleksa vecākais korpuss ir kādreizējā Alfona Šaņavska Tautas universitāte. Tur 1914.- 1915. gadā studēja literāts un pedagogs Jānis Lapiņš, kurš 1916. gadā bija pirmā zināmā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga izgatavošanas iniciators. Šajā universitātē 1913. -1917. gadā studēja arī dzejnieks Linards Laicens, kurš viens no pirmajiem izteica domu, ka Latvijas valsts karogam jābūt tumši sarkanam ar baltu svītru. A.Šaņavska universitātē mācījušies vēl daudzi citi redzami latviešu inteliģences pārstāvji.
