Daugavpils Universitātes (DU) Latgales Pētniecības institūts (LPI) ir zinātniski pētnieciska organizācija, kuras mērķis ir kompleksa Austrumlatvijas reģiona (Latgales) izpēte.
LPI pirmsākumi ir meklējami ASV un Rietumeiropā, kad 1960. gadā emigrācijas latgalieši apvienojās Latgaļu Pētniecības institūtā (Latgaļu Pētnīceibas instituts). Toreiz tika uzsākta Latgalei veltītu konferenču rīkošana, zinātnisku rakstu krājuma “Acta Latgalica” (1. – 7. sēj.) izdošana, populārzinātnisku un literāru sacerējumu publicēšana, aizsākās arī diskusijas par latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
1991. gadā 7. decembrī Daugavpilī, turpinot Latgaļu Pētniecības institūta tradīcijas, tika dibināts Latgales Pētniecības institūts. Tajā apvienojās vairāk nekā 80 dažādu nozaru pētnieku, kuri uz sabiedriskiem pamatiem pētīja reģiona pagātni un tagadni: līdz 2006.gadam noorganizēja 13 konferences „Latgales pagātne, tagadne, nākotne”, izdeva rakstu „Acta Latgalica” 6 sējumus.
LPI kā DU struktūrvienības darbība sākās 2006. gada 27. februārī, kad, pamatojoties uz DU Senāta sēdes lēmumu, tika ieņemts lēmums par LPI izveidi. 2006.-2008. gadā konkursa kārtībā ievēlēts akadēmiskais personāls: direktors, vadošais pētnieks, 2 pētnieki, profesors. 2010.gadā veiktas izmaiņas personālsastāvā.